Piedzīvojums – Lūrmaņu klintis Rojas upē

Patīkamā rudens dienas pēcpusdienā izlēmām doties rudens laivu braucienā un apskatīt Lūrmaņu klintis (Koordinātes: N 57°25’58,5″ E 22°43’06,5″) Rojas upes krastos.

Intriģējošs sākums
Apbruņojušies ar pacietību un gaidām par mežonīgās upes dabas skatiem, mēs uzsākām savu maršrutu no Lubes kroga (pagrieziens uz Lubes dzirnavām, Rojas – Talsu šoseja), izvirzot mērķi nobraukt līdz Rudei (~ 14.4 km). Talsu apkārtnes tūrisma aprakstos šis maršruts tiek dēvēts par visinteresantāko Rojas upes posmu, tamdēļ izvēle šķita tikai loģiska. Ieplānotā maršruta garums neliekas draudīgs, jo vēl jūlija beigās pieveiktais attālums no Miķeļtorņa līdz Irbes upes ietekai jūrā (14,7 km) bija aptuveni 5 stundas.

Kartē raugoties, visloģiskāk šķiet braucienu sākt pie pašas Rojas – Talsu šosejas, kur pāri Rojas upei ir tilts, un iekāpšana laivā šķiet vienkārša, tomēr aizdomīga ūdenskrituma skaņa liek meklēt alternatīvas iekāpšanai. Kā izrādās, aizdomīgā ūdenskrituma skaņa nāk no Lubes dzirnavu aizsprosta, kas upes forsēšanai tomēr nav piemērots.

Jau maršruta sākums bija intriģējošs  - lai piebrauktu pie cerētā maršruta sākuma lejpus Lubes dzirnavām ar auto, nākas doties pa meža ceļu ar samērā stāvu nogāzi, taču ceļa galā nonākam jaukā, klusā un meža ieskautā kempinga vietā pie pašas Rojas upes (kur noteikti būs jāpaliek nākamajā reizē!).

Braucienam esam izvēlējušies Dulkan ražoto AMATA 400 modeli.  Ņemot vērā brauciena norises laiku (oktobra vidus), nolemjam , ka maršrutu brauksim intensīvā režīmā, tāpēc plānotajam kopējām brauciena laikam vajadzētu ne vairāk kā 4 stundas, un vēlākais ap 18:00 mēs varētu atrasties pie tilta pāri Rojai Rudē. Atskatoties var teikt – optimisti…


Realitāte
Maršruta sākumā upe ir mežonīga, un sajūtas kā īstā dabas liegumā, ar sagāztiem kokiem, nepieejamiem krastiem un tumšu ūdeni. Jau pēc brīža sastapšanās ar bebru, kurš, domājams, būs līdzatbildīgs par visai biežiem koku krāvumiem pāri upei.

Pēc 1 stundas brauciena noprotam, ka sākotnējais uzstādījums ceļojuma gala mērķim ir “neiespējamā misija”, jo aizvien biežāk nākas no laivas izkāpt un ar to forsēt koku sanesumu pa krastu, kas ir pamatīgi ieaudzis zālē un dubļains. Pēc nobrauktām 2 stundām un 15 koku sanesumu pārejas mēs pilnīgi un galīgi sapratām, ka Rude mums šodien ir nesasniedzama, it īpaši tādēļ, ka ap 17.00 ir sācis satumst.

Pēc 3 stundu brauciena mēs beidzot sagaidām Lūrmaņu iežu atsegumu, un, lai arī samirkuši un noguruši, skats uz klintīm jeb iežu atsegumiem, kas vijas ap 400-500 metriem, tomēr ir iespaidīgs, jo, piekritīsiet – vairums ļaužu nevarētu pat iedomāties, ka kaut kur vēl bez Gaujas, Salacas un Braslas, ir šādas klintis. Savu galamērķi – nelielu tiltu pāri Rojas upei pie Vecumiem – sasniedzam jau mijkrēslī, un kamēr esam sakravājuši somas, ir jau pilnīgi tumšs.

Kopumā plānoto 14.4 km vietā 3.5 stundu laikā esam nobraukuši vien grūtus 6.8 km, tomēr gandarījums ir arī par tiem, jo kas  var būt labāks par īstu piedzīvojumu dabā.

Kopējās atziņas: rudenī laivot ir lieliski, ja vien līdzi ir piemērots apģērbs un apavi. Rudenī būtu vēlams izvēlēties zināmus maršrutus, jo nezināmi maršruti var sagaidāt „pārsteigumus”.  Nezināmos maršrutos ar bērniem labāk nedodieties. Lejuplādējiet savā viedtālrunī Jāņa Sētas karti, jo tā būs nesalīdzināmi precīzāka nekā Google Maps. Un kārtīgi uzlādējiet telefonu.

Grūtības pakāpe:  samērā grūts brauciens daudzo šķēršļu dēļ.

Inventārs: braucienam der jebkura tipa laiva, lai arī rekomendējam pēc iespējas šaurāku laivu, mums tā bija AMATA 400, jo šaurāka laiva ļauj izbraukt koku sanesumus pa ūdeni, kā arī to būs vieglāk izlavierēt pa krastu.

Jauns papildinājums nomā

Jauno sezonu uzsākot esam papildinājuši nomas inventāru ar jaunu laivu tipu - “AMATA 400″ (plašāk šeit), kas ir īpaši piemērotas pavasara paliem. Amata 400 ir izgatavota no izturīga materiāla un sastāv no diviem izolētiem nodalījumiem, tā ir aprīkota ar īpašiem gaisa ventiļiem, kas laivošanu padarīs īpaši drošu. Laivas garums ir 4 metri, celtspēja ir 400kg un paredzēta līdz 4 personām.

Laiva ir pieejama ar 3 koka soļiņiem, tāpēc to sēdvietas ir atšķirīgas no fotogrāfijā redzamajām sēdvietām.

info@laivunoma.lv

Tikšanās vietu mainīt nedrīkst

Līdz pavasara paliem vēl aptuveni divi mēneši. Jau ierasts, ka lielākā daļa ūdenstūristu dosies uz Amatu, tomēr augsti ūdeņi būs atrodami ne tikai. Zemāk esam publicējuši Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sagatavoto pārskatu par pavasara upēm Latvijā.

Mutuļojošā Amata

Pavasarī un pēc rudens lietavām ūdenstūristu Meka Latvijā ir gleznainās Gaujas pieteka Amata. Tā ir ne tikai viena no straujākajām, bet arī viena no skaistākajām upēm Latvijā. Aizraujošas ainavas, iespaidīgi smilšakmens atsegumi ar slaveno Zvārtes iezi priekšgalā, neskarta daba – ne velti upe irGaujas Nacionālā parka teritorijā.

Parasti brauciens pa Amatu sākas no Melturiem, kur Rīgas – Pleskavas šoseja šķērso šo upi, bet galapunkts ir pirms Cēsu – Līgantes ceļa tilta, ūdenstūristu apmetnē „Amata”. Šo 15 km garo posmu var veikt trijās stundās, taču jāņem vērā, ka atsevišķi posmi ir pat trešās grūtības kategorijas, tāpēc jābūt uzmanīgiem un der atcerēties, ka šī aizraujošā upe ir arī bīstama. It sevišķi Lustūzī – vietā kur Amata visā straujumā triecas klintī, kurā izskalotas dziļas nišas.

Pavasara laivošana Imulā un Amulā

Kurzemē pavasaros aizraujošas izjūtas sagādās divas Abavas pietekas – Imula un Amula, kas atrodas Abavas senlejas dabas parka teritorijā, netālu no simpātiskās mazpilsētas Sabiles. Šīs upes vasarā nav izbraucamas, bet pavasarī patiešām sagādās patiesu laivošanas prieku.

Abuls un Ogre

Vēl Vidzemē pieredzējuši laivotāji asas izjūtas var gūt, dodoties braucienā pa Raunu un tās pieteku Vaivi (upes atrodas Gaujas Nacionālajā parkā starp Valmieru un Cēsīm), kā arī izbraucot vēl vienu strauju Gaujas pieteku – Abulu. Arī šis maršruts pavasaru palos nav domāts iesācējiem.

Strauja un krācēm bagāta upe Vidzemē ir Ogre, it sevišķi tās augštece ar slavenajām Brāžu krācēm. Krāču posms ir apmēram 8 kilometri un upes kritums šajā posmā sasniedz pat 27 metrus uz kilometru! Populārākais posms – no Ērgļu HES līdz Ogrēniem.

Latgales visstraujākā upe Tartaks

Savukārt Latgales pusē visstraujākā upe ir Tartaks. Šī iespējams ir viena no mežonīgākajām upēm Latvijā, kas sagādās visdažādākās izjūtas. Piemēram, posmā no Ciriša ezera Tartaks tek cauri pārplūdušam mežam un pārņem sajūta, it kā atrastos Brazīlijas mūžamežos, vai mangrovju audzēs Indonēzijā. Savukārt posms aiz Pakaļņa ezera ir patiešām mežonīgi straujš – līkumainā un krāčainā upe ir koku sanesumiem aizšķērsota.

Tūrisma kluba “Virsaitis” piedzīvojumu ekskursija “Zaļā Salaca 2011”

20. un 21.augustā bijām ikgadējā ekskursijā “Zaļā Salaca 2011″. Lai arī dalībnieku skaits bija mazāks nekā sākotnēji cerēts, ekskursija izdevās lieliska ar laivošanai ideāli piemērotu laiku!

Zaļā Salaca 2011

Zaļās Salacas galvenā ideja – laivot zaļi un izbaudīt Salacacas upes daudzveidīgo ainavu.

Staicele
Sākām ekskursiju uz sauszemes, iepazīstot Staiceli. Vairākas vietas, kuras noteikti iesakām apmeklēt Salacas laivotājiem un citiem tūristiem:

  • Alojas novada TIC – iespēja iegūt interesantu informāciju par Staiceles saistību ar stārķiem, kā arī uzzināt par citām pilsētām, kuru ģerboņos ir putni.
  • Lībiešu muzejā – krogā, kas atrodas Staiceles senākajā ēkā, iespējams uzzināt par Vidzemes lībiešu vēsturi un paražām, tostarp autentiskā kroga interjerā nobaudīt īstu škaļiku (rudzu kandža).
  • Staiceles lietišķās mākslas studijā un Mākslinieku šķūnī var aplūkot vairāk kā gadsimtu vecas stelles un uzzināt par aušanas tehniku, kā arī iespējams iegādāties tur pat uz vietas austas segas un paklājus, kā arī pie Staiceles dzīvojušo lībiešu tradicionāli pagatavotās upes niedru salmu galda segas.
  • Staiceles Lībiešu muzejā “Pivälind” var gūt labu ieskatu pilsētas kādreiz nozīmīgo BUB (Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības) un Staiceles papīrfabrikas vēsturē.

Jāatzīmē arī viens trūkums, ko atzīst arī Alojas novada TIC pārstāve – Staicelē nav iespējas pusdienot/ vakariņot vai nobaudīt kādus našķus ar siltiem dzērieniem, jo kafejnīcu un ēdnīcu Staicelē šobrīd diemžēl nav.

Pēc kārtīgas Staiceles iepazīšanas un vēl kārtīgākām lietus gāzēm, vēlā pēcpusdienā beidzot kāpām laivās. Piedzīvojumu pilnā braucienā, ko bija sagādājis pamatīgais lietus (skaistas krācītes, patīkama straumīte) pirmo vakaru noslēdzām pusnakts tumsā atpūtas vietā “Rozēni” pie  ugunskura, dziesmām un ugunī gatavotām vakariņām. Nākamajā dienā pēc kārtīgas izgulēšanās  pavisam nesteidzīgi turpinājām ceļu, vēl vairāk izbaudot krāšņos krāču posmus (lielākais kritums Salacā) un krastu ainavas, paralēli arī izbaudot lieliskos laikapstākļus – saule visas dienas garumā, augustam raksturīgie gubu mākoņi un miers.

Nēģu tacis Salacgrīvā

Salacgrīvā izkāpām laivu piestātnē aiz tilta jūras pusē, labajā krastā. Ekskursiju noslēdzām nēģu tacī, kuram vēl pirms izkāpšanās izbraucām cauri ar laivām (Salacgrīvā kopā ir 3 nēģu tači, kuriem visiem izbraucām cauri). Tos nevar nepamanīt, jo tie no augusta sākuma līdz aprīlim ir visas upes platumā. Par spīti vēlajam vakaram, mūs jau gaidīja svaigi, krāsnī cepti nēģi, kā arī saimnieka sarūpēts stāsts par taču amatu, nēģiem un īstena zvejnieka dzīvi Salacas upē.

Labas atziņas

Augusta beigās ir īpaši patīkami laivot, jo:

  • nav vairs milzīga karstuma un cepinošas saules, nav knišļu un dunduru (ar ļoti retiem izņēmumiem);
  • uz upes nav citu laivotāju, kas citkārt lielā skaitā novērojami visu jūliju un augusta sākumā, kas ir priekšrocība klusumu un netraucētu atpūtu mīlošiem laivotājiem;
  • pateicoties lietavām, ūdens līmenis Salacā (vismaz posmā no Staiceles līdz Salacgrīvai) bija augsts, lai pat ar piepūšamajām laivām (tautā sauktas arī par gumijas pūšļiem) varētu bez izkāpšanas un uzsēšanās uz akmeņiem pievarēt visas upes krāces (arī tās, kas pie Mērniekiem pirms Sarkanajām klintīm) un visus 3 nēģu tačus pirms Salacgrīvas.

Slikta atziņa
Salaca – upe, kura tiek atzīta par vienu no vērtīgākajām lašupēm, kā arī – viena no nēģu iecienītākajām “mājām” ar tās tīro ūdeni, bija ļoti, ļoti piegružota. Galvenokārt sastapāmies ar izlietotu alkoholisko dzērienu taru, čipšu pakām un plastmasas maisiņiem, ko vasaras laikā atstājuši daudzi laivotāji. Tas mums pašiem lika īpaši pievērst uzmanību, lai savu nakšņošanas vietu atstātu tīrāku, nekā tā bija pirms mūsu ierašanās. Kā arī iedvesmojāmies idejām par iespējām tālākā nākotnē sadomāt Laivu Talku Salacā.

Atziņas par inventāru
Salaca tiešām ir ērti braucama un baudāma labās piepūšamās laivās (ražotājs “Dulkan”, Latvija). Mēs izmantojām 2011. gada izlaiduma 2 vietīgu laivu “Amata” un 2008. gadā ražotu 3-4 vietīgu “Raft”. Atpūtas režīmā otrajā dienā bez īpašas piepūles pieveicām 29-30km – no telšu atpūtas vietas “Rozēni” līdz laivu piestātnei Salacgrīvas centrā aiz tilta. Sākām “Rozēnos” 12:30, 15:55 bijām pie “Sarkanajām Klintīm”, kur 1h atpūtāmies, 16:55 turpinājām ceļu un jau 21:00 sasniedzām Salacgrīvu, kur beidzām savu braucienu. Tātad vidējais ātrums 4km stundā.

Piedzīvojums un nesteidzīga, zaļa atpūta – izdevusies!
Līdz nākamajam ūdens notikumam!

Visi ekskursijas foto


.

.

Jānis Ķirpītis,
SIA Tūrisma klubs Virsaitis (www.LaivuNoma.lv)

Laivu Noma izsludina “ZAĻĀ SALACA” 2011 !

Laivu brauciens - Salaca | Boat Trip - The river of Salaca

Arī šogad laivu noma “Virsaitis” aicina atpūsties vienā no skaistākajām, tīrakajām Latvijas upēm – Salacā.  Šoreiz piedāvājam laivot 2 dienas, kurās uzzināt:

  • Kā garšo “škaļiks”?
  • Kas ir nēģu tači un kā garšo svaigi cepts nēģis?
  • Kāpēc Sarkanās klintis tik īpašas?

Pirmajā dienā izbraukšana Rīga-Staicele, ar nelielu ekskursiju Staicelē, un brauciena sākums Salacā ar ainavisku dabu – pirmie klints iežu atsegumi, trošu tiltiņš un senas ūdens dzirnavas. Savukārt apmešanās vieta – pie iespaidīgajām Sarkanajām klintīm ar ugunskuru.

Otrajā dienā – vairākas krācītes, ainavu dažādība (putnu vērotājiem iespēja redzēt zivju dzenīti un citus putnus), ainaviski iežu atsegumi, un Salacgrīva – zvejnieku pilsēta, kur brauciens noslēdzas apmeklējot Salacgrīvas nēģu taci ar svaigi ceptu nēģu degustāciju.

Ieskats “ZAĻĀ SALACA 2010″ braucienā un sajūtās:

Izbraukšana:  20. augustā (sestdien) pl. 7:00 , pie “Virsaitis” biroja, Dzirnavu ielā 13, Rīgā

Atgriešanās: 21. augustā (svētdien) ~21:30-22:00
Cena vienai personai: 41 Ls
(cenā iekļauts:  1) ceļš turp-atpakaļ, 2) laivu noma, 3) vestes, 4) airi,
5) grupas pavadonis 2 dienām, 6) ekskursijas Staicelē un Salacgrīvā,
7) 3 dažādas degustācijas)

Interesentus pieteikties:

info@laivunoma.lv +371 22006691

Līgo laiva uz ūdeņa!

Īpaši bijām priecīgi, ka šogad daudz ļaužu bija izvēlējušies līgot laivojot. Līgo dienas rītā ūdentsūristu apmetne pie tilta pāri Gaujai Cēsīs pulcēja vismaz 50 laivotājus un plostotājus. Līgo braucienā mēs pavadījām arī savus klientus, kas braucienam bija izvēlējušies kanoe laivas KURSA un ALBA.