Miķeļtornis – Irbes ieteka jūrā

Lai izbaudītu 1-dienas braucienu pa Irbes upi autoceļa Kolka-Venstpils posmā, pie pagrieziena uz Miķeļtorni, pretējā pusē atradīsiet meža ceļu, kas aizved līdz Irbes upei (300m). Šo maršrutu nosacīti var iedalīt 2 posmos, kur pirmais posms būs līdz Kolka-Ventspils šosejas tiltam pāri Irbei, bet otrs – no tilta līdz upes ietekai jūrā. Mežonīgāks un ‘skaistāks’ būs pirmais posms, kamēr otrajā posmā upe būs ūdeņaināka, platāka, ar vairāk taisniem, vienmuļi airējamiem posmiem, tomēr fakts, ka tā ietek jūrā kompensē šī otrā posma 1-2 stundu airējienu.

Kopējais maršruta garums sastāda 14-15 km, ko ar piepūšamajām laivām pieveiksiet aptuveni 5 stundās, bet ar kanoe laivām aptuveni 4 stundās.

Ir dažādi veidi, kā savākt inventāru, pirmais – airēt atpakaļ līdz tiltam pāri Irbei, bet otrais – ar auto doties ~ 5 km pa meža celiņiem līdz pašai Irbes ietekai jūrā, kur atrodas “Latvijas Valsts mežu” atpūtas vieta. Šajā vietā varēsiet iekārtot savu telšu nometni.

 

 

 

Gauja. 1 dienas brauciens “Sigulda – Murjāņu tilts”

Laivošanai ne vienmēr jābūt pamatīgam vairāku dienu ceļojumam. To var izdarīt ātri, saglabājot visu ūdenstūrisma piedzīvojumu sajūtu apvārsni. Varbūt vēlaties doties 1 dienas laivošanas maršrutā pa Gauju no Siguldas līdz Murjāņu tiltam? Tas prasīs vien 3-4 stundas, neskaitot laiku, ko pavadīsiet ceļā.

Jūs redzēsiet:

Gauja pie Murjāņu tilta

Karte

Upju ziņotājs – “Aiviekste starp Aiviekstes HES un Pļaviņām”

Ūdenstūristu iecienītais 1-dienas maršruts pa Aiviekstes upi no Aiviekstes HES (apdzīvota vieta “Aiviekste”) līdz Pļaviņām, kur Aiviekste ieplūst Daugavā ir izcili labi airējams. Ūdenslīmenis – vairāk kā nepieciešams, ūdens temperatūra 11,6C (siltāks kā Gaujā!).

Upju ziņotājs – “Gauja pie Ķūķu klintīm”

Lielajā Piektdienā, ar vēl nenokrāsotām olām grozos, veicām Vidzemes centrālās upes – Gaujas – gleznaināko posmu apskatu, šoreiz pie Ķūķu klintīm. Secinājums – peldēt nevar (10C), bet airēt pavisam noteikt var.

YouTube apskats “AMATA 2014″

Kā ikkatru gadu, piedāvājam arī šogad nelielu YouTube apskatu ar laivotāju video par pieredzi Amatas upes ūdeņos:

Piedzīvojums – Lūrmaņu klintis Rojas upē

Patīkamā rudens dienas pēcpusdienā izlēmām doties rudens laivu braucienā un apskatīt Lūrmaņu klintis (Koordinātes: N 57°25’58,5″ E 22°43’06,5″) Rojas upes krastos.

Intriģējošs sākums
Apbruņojušies ar pacietību un gaidām par mežonīgās upes dabas skatiem, mēs uzsākām savu maršrutu no Lubes kroga (pagrieziens uz Lubes dzirnavām, Rojas – Talsu šoseja), izvirzot mērķi nobraukt līdz Rudei (~ 14.4 km). Talsu apkārtnes tūrisma aprakstos šis maršruts tiek dēvēts par visinteresantāko Rojas upes posmu, tamdēļ izvēle šķita tikai loģiska. Ieplānotā maršruta garums neliekas draudīgs, jo vēl jūlija beigās pieveiktais attālums no Miķeļtorņa līdz Irbes upes ietekai jūrā (14,7 km) bija aptuveni 5 stundas.

Kartē raugoties, visloģiskāk šķiet braucienu sākt pie pašas Rojas – Talsu šosejas, kur pāri Rojas upei ir tilts, un iekāpšana laivā šķiet vienkārša, tomēr aizdomīga ūdenskrituma skaņa liek meklēt alternatīvas iekāpšanai. Kā izrādās, aizdomīgā ūdenskrituma skaņa nāk no Lubes dzirnavu aizsprosta, kas upes forsēšanai tomēr nav piemērots.

Jau maršruta sākums bija intriģējošs  - lai piebrauktu pie cerētā maršruta sākuma lejpus Lubes dzirnavām ar auto, nākas doties pa meža ceļu ar samērā stāvu nogāzi, taču ceļa galā nonākam jaukā, klusā un meža ieskautā kempinga vietā pie pašas Rojas upes (kur noteikti būs jāpaliek nākamajā reizē!).

Braucienam esam izvēlējušies Dulkan ražoto AMATA 400 modeli.  Ņemot vērā brauciena norises laiku (oktobra vidus), nolemjam , ka maršrutu brauksim intensīvā režīmā, tāpēc plānotajam kopējām brauciena laikam vajadzētu ne vairāk kā 4 stundas, un vēlākais ap 18:00 mēs varētu atrasties pie tilta pāri Rojai Rudē. Atskatoties var teikt – optimisti…


Realitāte
Maršruta sākumā upe ir mežonīga, un sajūtas kā īstā dabas liegumā, ar sagāztiem kokiem, nepieejamiem krastiem un tumšu ūdeni. Jau pēc brīža sastapšanās ar bebru, kurš, domājams, būs līdzatbildīgs par visai biežiem koku krāvumiem pāri upei.

Pēc 1 stundas brauciena noprotam, ka sākotnējais uzstādījums ceļojuma gala mērķim ir “neiespējamā misija”, jo aizvien biežāk nākas no laivas izkāpt un ar to forsēt koku sanesumu pa krastu, kas ir pamatīgi ieaudzis zālē un dubļains. Pēc nobrauktām 2 stundām un 15 koku sanesumu pārejas mēs pilnīgi un galīgi sapratām, ka Rude mums šodien ir nesasniedzama, it īpaši tādēļ, ka ap 17.00 ir sācis satumst.

Pēc 3 stundu brauciena mēs beidzot sagaidām Lūrmaņu iežu atsegumu, un, lai arī samirkuši un noguruši, skats uz klintīm jeb iežu atsegumiem, kas vijas ap 400-500 metriem, tomēr ir iespaidīgs, jo, piekritīsiet – vairums ļaužu nevarētu pat iedomāties, ka kaut kur vēl bez Gaujas, Salacas un Braslas, ir šādas klintis. Savu galamērķi – nelielu tiltu pāri Rojas upei pie Vecumiem – sasniedzam jau mijkrēslī, un kamēr esam sakravājuši somas, ir jau pilnīgi tumšs.

Kopumā plānoto 14.4 km vietā 3.5 stundu laikā esam nobraukuši vien grūtus 6.8 km, tomēr gandarījums ir arī par tiem, jo kas  var būt labāks par īstu piedzīvojumu dabā.

Kopējās atziņas: rudenī laivot ir lieliski, ja vien līdzi ir piemērots apģērbs un apavi. Rudenī būtu vēlams izvēlēties zināmus maršrutus, jo nezināmi maršruti var sagaidāt „pārsteigumus”.  Nezināmos maršrutos ar bērniem labāk nedodieties. Lejuplādējiet savā viedtālrunī Jāņa Sētas karti, jo tā būs nesalīdzināmi precīzāka nekā Google Maps. Un kārtīgi uzlādējiet telefonu.

Grūtības pakāpe:  samērā grūts brauciens daudzo šķēršļu dēļ.

Inventārs: braucienam der jebkura tipa laiva, lai arī rekomendējam pēc iespējas šaurāku laivu, mums tā bija AMATA 400, jo šaurāka laiva ļauj izbraukt koku sanesumus pa ūdeni, kā arī to būs vieglāk izlavierēt pa krastu.